Pasaule, kurā mēs dzīvojam, nepārtraukti mainās (“viss plūst”, kā norādīja grieķu filozofs Heraclitus pirms 2.500 gadiem). Mūsdienās viens no šī principa galvenajiem virzītājspēkiem ir klimata pārmaiņas (CC). Augu un dzīvnieku ražošana, un CC ir nesaraujami saistīti. Tādēļ galvenais mērķis ir nodrošināt lauksaimniecības ilgtspējību, lai nodrošinātu cilvēces izdzīvošanu.
CC izraisa vairāki faktori, kas izpaužas kā cilvēka radītās dabas vides pārmaiņas. Klimata pārmaiņas var radīt draudus cilvēces nodrošinātībai ar pārtiku, samazinot ražas un dzīvo organismu izzušanu applūstošajās teritorijās. Par vieno no nozīmīgākajām CC teritorijām tiek atzīts Vidusjūras reģions. Faktiski CC varētu vēl vairāk pastiprināt jau esošās problēmas, kas saistītas ar ūdens trūkumu, gruntsūdens sāļošanos un augsnes pārtuksnešošanos, tādējādi samazinot lauksaimniecības ražas un ienākumus. Tā rezultātā Vidusjūras valstu, it īpaši jaunattīstības valstu, tautsaimniecība ciestu ne tikai no tiešās CC ietekmes, bet arī no ienākumu samazināšanās.
Šis projekts tika izstrādāts, pamatojoties uz partnervalsts (Tunisija) prioritāti – vides aizsardzību, kas arī ir reģionāla prioritāte dienvidu kaimiņu apgabalam. Vides aizsardzība ir prakse aizsargāt dabisko vidi individuālā, organizāciju vai valdības līmenī vides un cilvēku labā. To ietekmē arī trīs savstarpēji saistīti faktori: vides tiesību akti, ētika un izglītība. Lai vides aizsardzība kļūtu par realitāti, sabiedrībai ir svarīgi attīstīt katru no šīm jomām, kas kopīgi informēs un vadīs lēmumu pieņemšanu. Lauksaimniecību bieži vaino par vides piesārņošanu. Nepamatotā mēslošanas līdzekļu, pesticīdu, insekticīdu un antibiotiku iizmantošana tradicionālajā lauksaimniecībā ir radījusi daudz problēmu pasaulē, kur viens no spilgtākajiem piemēriem ir nesenā pārtikas krīze.
Starp vairākām tēmām, kuras varētu aptvert vides aizsardzības joma, konsorcijs izvēlējās lauksaimniecību, jo tai ir būtiska nozīme Tunisijas ekonomikā. Saskaņā ar Zemkopības, ūdens resursu un zivsaimniecības ministrijas datiem (2014) 27% valsts teritorijas ir sējumi; labība, lopbarība un augļu koki ir galvenie zemes izmantošanas veidi. Attiecībā uz lopkopību Valstī ir 671.000 liellopi, 6,806 Milj. aitas, 1,248 Milj. kazas, 103,178 Milj. cāļi gaļai un 7,418 Milj. putnu olu ieguvei. Lauksaimniecības nozare nodarbina 16% no aktīvā iedzīvotāju skaita, ar 15,882.500 darba dienām, un tās produkcija ir 85,084 MTND, kas atbilst 8,5% no IKP 2014. gadā. Lauksaimniecība un lauku ekonomika samazinās dēļ pašreizējo ražošanas sistēmu neilgtspējības, nepietiekama tirgus un zemiem ienākumiem no lauksaimniecības. Šo problēmu arvien vairāk pastiprina CC, kas, iespējams, turpinās samazināt pārtikas ražošanu galvenokārt tāpēc, ka Tunisijā ir zems nokrišņu daudzums. Gaidāms, ka nokrišņi līdz 2050. gadam samazināsies par 10 līdz 30%. Lai izskaustu šo parādību, ir vajadzīgi jauni lauksaimniecības un lauku politikas virzieni.
ES un Tunisijas attiecību stratēģiskais mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgu attīstību, mazināt sociālo un reģionālo nevienlīdzību un uzlabot iedzīvotāju dzīves līmeni. Kā liecina ES un Tunisijas sadarbības novērtējums (2014. gads), sadarbība lauksaimniecībā ir balstīta uz pāreju uz ilgtspējīgāku nozari un iespēju nodrošināt pārtiku Tunisijas iedzīvotājiem, izmantojot vairākus projektus. PAPS-Eau, LACTIMED un SERVAGRI ir piemēri šādiem ES finansētiem projektiem, kuru mērķis ir uzlabot Tunisijas lauksaimniecības resursu palielināšanu.
Tomēr ar šīm iniciatīvām nevar efektīvi novērst CC problēmas un veicināt ilgtspējīgu lauksaimniecību, nepievēršot uzmanību izglītībai. Tunisijas augstskolu absolventiem jāgūst laba izpratne par CC jautājumiem, tostarp klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās stratēģijām. Šie jautājumi piesaista pētnieku uzmanību, bet 3 universitātēs, izņemot P4 piedāvātās maģistra studijas klimata pārmaiņu un ūdenssaimniecības jomā, nav iekļauti mācību programmās, un studiju pamatā ir konvencionālā lauksaimniecība. Lai uzlabotu šo situāciju, Tunisijas Augstākās izglītības iestādes vēlas izmantot ES Universitāšu pieredzi, lai studiju kursus modernizētu tā, lai visiem studentiem būtu nepieciešamās prasmes un zināšanas, lai risinātu šo problēmu un rastu risinājumu tās interpretācijai vietējiem apstākļiem.
Projekta konsorcijs aptver starpdisciplināru pieeju šai sarežģītajai problēmai. Šajā virzienā sadarbosies sešas projektā iesaistītās Augstākās izglītības iestādes, kā arī vairāki “tehniskie” partneri. Tādēļ konsorcijs nolēma nosaukt projektu “Klimata pārmaiņas lauksaimniecībā – CLICHA”, kas šodien liecina par to, ka jaunās pieejas lauksaimniecībā ir būtiskākas nekā jebkad agrāk.